Taidzi (tai dzi, taiči, tai chi) ir ķermeņa un apziņas prakse, kas balstās kustības kvalitātē, uzmanībā un iekšējā līdzsvarā.
Šajā sadaļā apkopoti raksti par un ap Taidzi praksi – skaidrojumi iesācējiem, padziļināti prakses principi, kustību loģika, kā arī fragmenti no seno ķīniešu tekstu tulkojumiem.
Raksti veidoti kā papildinājums praktiskajām nodarbībām un semināriem, palīdzot saprast Taidzi ne tikai kā kustību formu, bet kā ilgtermiņa prakses ceļu.
Taidzi ievadseminārs nav tikai pirmā iepazīšanās ar kustībām. Tas ir strukturēts ievads ķermeņa darbā, uzmanībā un prakses pamatprincipos, kas palīdz saprast, vai un kā Taidzi prakse var kļūt par daļu no ikdienas.
Taidzi bieži tiek uztverta kā lēna vingrošana vai kustību forma, taču tās pamatā ir apzināta ķermeņa un uzmanības prakse. Šajā rakstā skaidrots, kas patiesībā raksturo Taidzi praksi un kāpēc tā būtiski atšķiras no fiziskiem vingrinājumiem.
Taidzi prakses pamati nesākas ar kustību iegaumēšanu, bet ar uzmanību, elpas un kustības savstarpējo saistību un spēju sajust ķermeni kustībā. Rakstā aplūkoti pamatprincipi, kas veido Taidzi prakses pamatu iesācējiem.
Taidzi pamati vislabāk kļūst saprotami nevis tikai lasot vai vērojot, bet izjūtot tos praksē. Tāpēc Taidzi ceļš parasti sākas ar strukturētu ievadu, kas palīdz saprast gan kustības kvalitāti, gan prakses būtību.
Atkarībā no pieredzes un gatavības var sākt ar ievadsemināru, pakāpenisku ievadkursu vai pievienoties regulārai praksei pamatkursā.
Taidzi nav “ātrs rezultāts”, jo tā pamazām pārbūvē kustības ieradumus, balstu un uzmanības kvalitāti. Šajā rakstā skaidrots, kāpēc progress Taidzi praksē ir pakāpenisks, kā to uztvert mierīgi un kā regularitāte palīdz praksē iegūt stabilitāti bez piespiešanās.
Iesācējam bieži ir neskaidrs, ko nozīmē “praktizēt Taidzi” un kā izskatās nodarbība no iekšpuses. Šajā rakstā aprakstīta nodarbības loģika: kā tiek trenēts balsts un kustības kvalitāte, kāpēc tiek strādāts ar uzmanību un kā pakāpeniski veidojas skaidrāka ķermeņa izjūta kustībā.
Taidzi praksi var sākt dažādos veidos, bet ilgtermiņā svarīga ir secība: saprast pamatus, izjust tos praksē un nostiprināt regulārās nodarbībās. Šis raksts skaidri nošķir ievadsemināru, ievadkursu un pamatkursu kā vienotu prakses ceļu, lai būtu vieglāk izvēlēties piemērotāko sākumu.
Taidzi bieži asociējas ar lēnumu, taču prakses kodols ir kustības kvalitāte: balsts, ass, svara pāreja, liekas spriedzes atlaišana un uzmanības klātbūtne kustībā. Raksts palīdz saprast, kāpēc “kvalitāte” nav abstrakta ideja, bet konkrēti trenējama prasme.
Ilgtermiņa Taidzi prakse parasti maina ne tikai kustību, bet arī to, kā ķermenis reaģē uz slodzi, kā uzmanība kļūst stabilāka un kā ikdienā samazinās lieks saspringums. Šajā rakstā aplūkots, kāpēc šīs izmaiņas nav “ātrs rezultāts”, bet prakses blakusparādība, kas veidojas pakāpeniski.
Seko jaunumiem